Lai gan Kremlis publiski cenšas demonstrēt savu spēju izturēt Rietumu spiedienu un pārvarēt sankciju radītās grūtības, Latvijas izlūkdienestu jaunākie atklājumi liecina par pavisam citu realitāti. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savā ziņojumā uzsver, ka Krievija iekšēji ir spiesta atzīt milzīgos zaudējumus, ko tai nodara un turpinās nodarīt rietumvalstu noteiktās sankcijas. Šis atklājums met jaunu gaismu uz Maskavas patieso stāvokli un tās spēju uzturēt ilgtermiņa agresiju.
Publiski Kremļa retorika ir nemainīga – sankcijas ir neefektīvas, Krievijas ekonomika ir stabila un pat aug. Tomēr SAB analīze, kas balstīta uz izlūkošanas datiem, atklāj, ka Krievijas valdības un ekonomiskās elites aprindās valda daudz drūmāks noskaņojums. Tiek apzināti būtiski tehnoloģiskie ierobežojumi, finansējuma trūkums kritiskās nozarēs un ilgtermiņa attīstības perspektīvu pasliktināšanās. Šie iekšējie novērtējumi krasi kontrastē ar publiskajiem paziņojumiem, norādot uz dziļu informācijas plaisu vai apzinātu dezinformācijas kampaņu. Sankciju mērķis ir ierobežot Krievijas piekļuvi modernajām tehnoloģijām, finansējumam un starptautiskajiem tirgiem, kas ir vitāli svarīgi jebkuras mūsdienīgas ekonomikas attīstībai. Šķiet, ka iekšēji šo ietekmi jau izjūt.
Vēl viens būtisks aspekts, ko izceļ SAB ziņojums, ir informācijas plūsma līdz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Visticamāk, viņš nesaņem pilnīgu un objektīvu ainu par valsts ekonomikas patieso stāvokli un sankciju pilno ietekmi. Pastāv liela iespēja, ka Putina tuvākais loks un dažādu līmeņu ierēdņi sniedz viņam sagrozītu vai cenzētu informāciju, lai izvairītos no nepatīkamām ziņām vai lai demonstrētu savu lojalitāti. Šāda izolētība no realitātes var radīt bīstamas sekas, jo lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz nepilnīgiem vai kļūdainiem datiem, kas ilgtermiņā var vēl vairāk pasliktināt Krievijas stāvokli un attālināt jebkādu racionālu politikas maiņu.
Lai gan sankcijas ir pierādījušas savu efektivitāti kā spēcīgs instruments Krievijas ekonomiskai ierobežošanai un tās militārās mašīnas vājināšanai, SAB brīdina, ka īstermiņā tās, visticamāk, nemainīs Putina agresīvo ārpolitiku. Krievijas diktatora režīms ir dziļi iesakņojies savā revizionistiskajā ideoloģijā un apņēmībā turpināt konfrontāciju ar Rietumiem. Tādēļ sankcijas jāuztver kā ilgtermiņa stratēģisks spiediens, kas pakāpeniski grauj Krievijas spēju uzturēt savu militāro avantūru un destabilizējošo rīcību pasaulē. Tās ir instruments, kas lēnām, bet neatlaidīgi atņem Krievijai resursus, tehnoloģijas un iespējas atjaunot savu ekonomiku un militāro potenciālu.
Šie Latvijas izlūkdienestu secinājumi ir svarīgi ne tikai Baltijas valstīm, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai. Tie apstiprina, ka Rietumu sankciju politika ir pamatota un pakāpeniski sasniedz savu mērķi – vājināt Krieviju un tās agresīvo potenciālu. Vienlaikus tie uzsver nepieciešamību saglabāt modrību un turpināt koordinētu spiedienu, apzinoties, ka Putina režīms joprojām ir bīstams un tā politikas maiņa nenotiks ātri. Iekšējie atzinumi par zaudējumiem ir skaidrs signāls, ka, neskatoties uz ārējo bravūru, Krievijas pamati tiek grauti, un šis process ar laiku neizbēgami atstās savas sekas uz tās spēju projicēt varu un ietekmi gan reģionālā, gan globālā mērogā.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
