Latvijas darba tirgus 2026. gada pirmajā ceturksnī uzrādījis interesantas tendences: lai gan brīvo darbvietu skaits ir samazinājies, kopējais aizņemto darbvietu apjoms ir pieaudzis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā kopumā reģistrētas 19,8 tūkstoši brīvo darbvietu. Detalizētāk aplūkojot datus, privātajā sektorā bija pieejamas 10,8 tūkstoši neaizņemtu vietu, savukārt sabiedriskajā sektorā – 8,9 tūkstoši. No visām pieejamajām darbvietām (gan aizņemtajām, gan brīvajām) 2,2% bija neaizņemtas. Sabiedriskajā sektorā šis īpatsvars bija augstāks – 3,0%, kamēr privātajā sektorā tas sasniedza 1,8%.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu – 2025. gada pirmo ceturksni – brīvo darbvietu skaits ir būtiski sarucis, kopumā par 1,8 tūkstošiem jeb 8,3%. Privātajā sektorā samazinājums bija vēl izteiktāks, par 1,1 tūkstoti jeb 9,1%, bet sabiedriskajā sektorā – par 0,7 tūkstošiem jeb 7,3%.
Vienlaikus ar brīvo vakanču samazināšanos, vērojams arī pozitīvs pieaugums aizņemto darbvietu skaitā. 2026. gada 1. ceturksnī Latvijā bija 889,1 tūkstotis aizņemto darbvietu, kas ir par 17,9 tūkstošiem jeb 2,1% vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Šo pieaugumu galvenokārt nodrošinājis privātais sektors, kur aizņemto darbvietu skaits gada laikā palielinājies par 20,4 tūkstošiem jeb 3,5%. Savukārt sabiedriskajā sektorā aizņemto vietu skaits nedaudz samazinājies – par 2,5 tūkstošiem jeb 0,8%.
Analizējot brīvo darbvietu īpatsvaru pēc profesiju pamatgrupām, visvairāk neaizņemtu pozīciju bija speciālistu profesiju grupā – 3,7%. Ievērojams vakanču īpatsvars bija arī vienkāršo profesiju pamatgrupā (3,0%) un kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā (3,0%).
Pēc nozarēm, visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars fiksēts valsts pārvaldē (6,0%), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (5,7%), administratīvo un atbalsta dienestu darbību nozarē (3,6%) un veselības un sociālās aprūpes nozarē (2,6%).
Reģionālā griezumā, 2026. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 2,8%, kas veidoja 13,9 tūkstošus vakanču. Viszemākais rādītājs konstatēts Latgalē (1,1% jeb 0,7 tūkstoši). Zemgalē brīvas bija 1,3% jeb 0,9 tūkstoši darbvietu. Kurzemē un Vidzemē brīvo darbvietu īpatsvars bija vienāds – 1,2%, taču skaits atšķīrās: 1,1 tūkstotis Kurzemē un 0,9 tūkstoši Vidzemē.
Kopumā dati liecina par dinamisku darba tirgu, kurā pieprasījums pēc darbaspēka joprojām ir augsts noteiktās profesijās un nozarēs, lai gan kopējais vakanču skaits ir samazinājies, un aizņemto vietu skaits turpina pieaugt, signalizējot par ekonomikas aktivitāti.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
