Eiropas plašuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanā novērotās Latvijas aizkavēšanās radīs ievērojamas finansiālas sekas arī kaimiņvalstij Igaunijai. Šo brīdinājumu izteicis Igaunijas valsts kontrolieris Jans Holms, uzsverot, ka Latvijas nespēja pabeigt savu posmu plānotajā termiņā ir nenovēršama un ietekmēs visu reģionālo projektu.
Situācija tika apspriesta Igaunijas parlamenta Pretkorupcijas komisijā, kuras fokusā bija “Rail Baltica” būvniecības grafiks, finansējuma ilgtspēja un galvenie riski. Jans Holms komisijas sēdē skaidri norādīja, ka, objektīvi vērtējot, Latvijai nav reālu iespēju pabeigt savu dzelzceļa posmu paredzētajā laikā. Iemesls tam ir nepieciešamā finansējuma apjoms, kas Latvijai īsā laika posmā būtu jāpiešķir projektam, un tas ir ievērojams šīs valsts budžetam.
Valsts kontrolieris atklāja, ka trīs Baltijas valstis kopīgi lūdz papildu desmit miljardus eiro “Rail Baltica” projektam nākamajā Eiropas Savienības budžeta periodā. No šīs summas Igaunija pieprasījusi tikai 1,2 miljardus eiro. Salīdzinājumam, iepriekšējos divos budžeta periodos projekts kopumā saņēma četrus miljardus eiro, kas ilustrē pašreizējā finansējuma apjoma pieaugumu un vajadzību pēc ievērojamām papildu investīcijām.
Holms arī atgādināja par Klimata ministrijas iepriekšējiem paziņojumiem, ka Latvija atpaliek no Igaunijas par aptuveni diviem gadiem. Vienlaikus Igaunija ir pārliecināta, ka tā spēj ievērot savus termiņus, ja vien netiks zaudēts dārgais laiks. Viņš pauda cerību, ka Igaunijas Klimata ministrija jau ir izstrādājusi stratēģiju, kā rīkoties, ja Latvija oficiāli paziņos par nespēju pabeigt dzelzceļa līniju laikā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Latvija sniegtu skaidru un detalizētu grafiku par dzelzceļa posma pabeigšanu, lai Igaunija varētu veikt precīzus aprēķinus un plānot savus nākotnes soļus.
“Jo, ja Igaunija apturēs visus darbus, viss kļūs dārgāks,” brīdināja Holms. Viņš minēja “Rail Baltic Estonia” kā piemēru, kurā strādā aptuveni 200 darbinieki. “Vai visi šie cilvēki vienkārši gaidīs, tik ilgi nestrādājot? Šie aprēķini jāveic no dažādiem skatupunktiem. Fakts ir tāds, ka Latvijas kavēšanās mums jebkurā gadījumā izmaksās naudu, un es domāju, ka tā ir problēma,” Igaunijas valsts kontrolieris akcentēja neparedzēto izmaksu risku.
Neskatoties uz sarežģījumiem Latvijā, Igaunija apņēmusies turpināt projekta īstenošanu pilnā tempā. Igaunijas Klimata ministrijas vicekanclers Sanders Salmu komisijā apliecināja, ka Igaunija plāno pabeigt dzelzceļa līniju līdz 2030. gadam. Salmu uzsvēra “Rail Baltica” starptautisko nozīmi, norādot, ka tas nav tikai Baltijas valstu, bet gan būtisks Eiropas transporta koridora posms, kas dalībvalstīm jāpabeidz līdz minētajam termiņam. Viņš piebilda, ka tagad liela uzmanība tiks pievērsta Latvijas jaunā premjerministra Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) rīcībai šajā jautājumā.
“Rail Baltic Estonia” valdes priekšsēdētājs Anvars Salometss apstiprināja, ka uzņēmums tehniski ir gatavs pabeigt un atvērt dzelzceļa līniju līdz 2030. gadam. Lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību, nepieciešamie lēmumi par valsts finansējumu šim gadam jau ir pieņemti, taču lēmumi par nākamā gada finansējumu tiks gaidīti rudenī, kad tiks veidots Igaunijas valsts budžets 2027. gadam. Projekta veiksmīga pabeigšana ir atkarīga no visu iesaistīto pušu koordinētas un savlaicīgas rīcības.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
