Ekonomikas ministrija (EM) ir publiski paziņojusi par savu atbalstu vienotam pārvaldības modelim Latvijas lielajām ostām. Šis solis tiek sperts ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu valsts, pašvaldību un uzņēmēju interešu pārstāvniecību, tādējādi stiprinot ostu nozares stabilitāti un konkurētspēju reģionā. Informāciju par ministrijas nostāju aģentūrai LETA sniedza pati EM.
Šāds lēmums tika pieņemts pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) tikšanās ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvjiem. Tikšanās laikā, kas notika trešdien, puses detalizēti apsprieda virkni aktuālu jautājumu, kas skar ostu nozari. Galvenie diskusiju temati ietvēra nozares pašreizējos izaicinājumus, jaunu investīciju piesaistes iespējas, ostu pārvaldības reformas virzību, Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, kā arī valsts atbalsta instrumentus uzņēmumu attīstībai.
Īpaša uzmanība sarunu gaitā tika veltīta Latvijas ostu stratēģiskajai lomai valsts ekonomikā. Abas puses atzina, ka ir vitāli svarīgi stiprināt nozares konkurētspēju, ņemot vērā strauji mainīgos ģeopolitiskos apstākļus un pieaugošo konkurenci Baltijas jūras reģionā.
Viens no būtiskiem apspriestajiem jautājumiem bija starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu pieauguma ietekme uz Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju. EM atzina, ka šis jautājums ir identificēts kā prioritāri risināms starpinstitucionālā līmenī. Ministrija uzsvēra, ka LSA iesaiste būs neatsverama nozares datu apkopošanā un konkrētu priekšlikumu sagatavošanā turpmākajām diskusijām gan nacionālajā valdības līmenī, gan starptautiski, Eiropas Savienības kontekstā.
Tikšanās laikā tika vēlreiz apstiprināts EM atbalsts vienotam lielo ostu pārvaldības modelim. Šī modeļa galvenais mērķis ir panākt sabalansētu valsts, pašvaldību un uzņēmēju interešu pārstāvniecību, kas ļautu efektīvāk pieņemt lēmumus un veicināt ostu attīstību.
Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā ostu nozarei ir nepieciešama cieša un konstruktīva sadarbība ar valsts institūcijām. Kravu apjomu kritums prasa ātru un elastīgu reakciju. Tādēļ ir būtiski mazināt birokrātisko slogu un rast praktiskus, efektīvus risinājumus, kas palīdzētu ostu uzņēmumiem pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un sekmīgi attīstīt jaunus darbības virzienus.
Sarunu gaitā tika aplūkotas arī investīciju atbalsta iespējas ostu uzņēmumiem. EM informēja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” piedāvātajiem instrumentiem, kas pieejami uzņēmumu transformācijai, digitalizācijai, inovāciju ieviešanai un eksporta veicināšanai. Panākta vienošanās turpināt aktīvu dialogu par nozares konkrētajām investīciju vajadzībām, lai kopīgi izvērtētu un atrastu piemērotākos atbalsta risinājumus.
Lai nodrošinātu tālāku virzību šajos jautājumos, Ekonomikas ministrija ir ierosinājusi iekļaut ostu pārvaldības un attīstības jautājumus Ostu attīstības jautājumu operatīvās darba grupas darba kārtībā, tādējādi veicinot kopīgu un koordinētu rīcību.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
