Lietuvas satiksmes ministrs Jurs Taminsks ir paziņojis par valsts stingro apņemšanos panākt sezonālās laika maiņas atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES), padarot to par vienu no galvenajām prioritātēm Lietuvas gaidāmajā ES Padomes prezidentūrā nākamā gada pirmajā pusē. Šis paziņojums, ko trešdien izplatīja Lietuvas Satiksmes ministrija, sekoja ministra diskusijām ar Zviedrijas infrastruktūras ministru Andrēasu Kārlsonu un Francijas satiksmes ministru Filipu Tabaro Luksemburgā.
Ministrs Taminsks sarunās uzsvēris, ka būtiskākais jautājums nav par to, vai dalībvalstīm izvēlēties palikt vasaras vai ziemas laikā, bet gan par pašu ikgadējo pulksteņa rādītāju pārgriešanas prakses pārtraukšanu, kas gadu desmitiem rada pastāvīgas bažas eiropiešiem. “Mēs neesam pasīvi novērotāji situācijā, kas jau gadu desmitiem rada pastāvīgas bažas eiropiešiem. Es aktīvi iesaistos šajā jautājumā – šodien ar saviem kolēģiem no Zviedrijas un Francijas apspriedām iespēju pārtraukt laika maiņu. Es arī norādīju uz nodomu virzīt šo jautājumu tālāk nākamgad, jo tas ir viens no Lietuvas prioritārajiem jautājumiem tās Eiropas Savienības Padomes prezidentūrā,” sacīja ministrs Taminsks.
Jau pavasarī Taminsks vērsās pie Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem, tostarp Latvijas, Polijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas ministriem, aicinot atteikties no pārejas uz ziemas un vasaras laiku. Tagad viņš paplašina šīs konsultācijas, iesaistot arī Dienvideiropas valstis, lai panāktu plašāku atbalstu šai iniciatīvai un veidotu vienotu fronti.
Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi padziļinātu pētījumu par sezonālās laika maiņas ietekmi, izvērtējot dažādus iespējamos scenārijus un to sekas. Šī pētījuma rezultāti tiek gaidīti šovasar, un tie, visticamāk, sniegs papildu argumentus un datus diskusijām par šī jautājuma nākotni ES līmenī.
Diskusijas par laika maiņas atcelšanu ES nav jaunas. Jau 2018. gadā Eiropas Komisija ierosināja atteikties no vasaras laika ieviešanas un pāriet uz vienotu laika režīmu. Tam sekoja plaša sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās 6,4 miljoni Eiropas valstu iedzīvotāju. Ievērojams vairākums – 84% – no aptaujas dalībniekiem atbalstīja laika maiņas atcelšanu. Eiropas Parlaments šo reformu apstiprināja 2019. gadā, taču kopš tā laika iniciatīva ir apturēta, jo vairākas ES dalībvalstis izrādīja pretestību un nespēja vienoties par kopīgu pieeju un optimālo laika joslu.
Ziemeļeiropas valstis ir vairākkārt paudušas nopietnas bažas par pulksteņu rādītāju griešanas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību. Dati liecina, ka šī prakse var izraisīt negatīvas fiziskas vai psiholoģiskas sekas aptuveni 20% ES iedzīvotāju, piemēram, miega traucējumus, garastāvokļa svārstības, koncentrēšanās grūtības un pat palielinātu ceļu satiksmes negadījumu risku. Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta sezonālās pulksteņa rādītāja maiņas atcelšanu, galīgajam lēmumam ir nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu vienprātība, kas ir galvenais šķērslis šīs reformas ieviešanai. Pašlaik pusgada laika maiņa visā ES tiek īstenota saskaņā ar saistošu ES direktīvu par vasaras laiku.
Lietuvas prezidentūra cer atdzīvināt šo diskusiju un rast kopsaucēju starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iedzīvotāju interesēm atbilstošu risinājumu laika režīmam Eiropā, kas uzlabotu ikdienas dzīves kvalitāti un samazinātu nevajadzīgo stresu, ko rada regulāras laika pārmaiņas.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
