Latvijas jauno mājokļu tirgus pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas, kas atspoguļojas gan attīstības apjomos, gan izaicinājumos, ar kuriem saskaras iedzīvotāji. Kā viens no vadošajiem nozares spēlētājiem, “Bonava Latvija” šajā periodā ir būtiski veicinājusi dzīvojamā fonda paplašināšanu, īstenojot 16 projektus, uzbūvējot 56 daudzdzīvokļu mājas un nodrošinot mājvietu gandrīz 3000 ģimenēm. Šobrīd vēl astoņi projekti ir aktīvā attīstības stadijā, kas kopumā ir pielīdzināms jaunas pilsētas, piemēram, Siguldas, izveidei. Šie skaitļi liecina par būtisku ieguldījumu sabiedrības labklājībā – tie ir pirmie mājokļi jaunām ģimenēm, drošāka vide bērniem, energoefektīvi risinājumi un jaunas apkaimes, kas aug kopā ar saviem iedzīvotājiem.
Kā norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, aiz šiem panākumiem slēpjas viena no sarežģītākajām desmitgadēm nekustamo īpašumu nozares vēsturē. Neskatoties uz dažādiem satricinājumiem, pieprasījums pēc kvalitatīvas un mūsdienīgas dzīves vides nav mazinājies. Cilvēki joprojām meklē drošus, energoefektīvus un funkcionālus mājokļus, kas rada pamatu piesardzīgam optimismam par nozares nākotni.
Pēdējo gadu lielākie izaicinājumi ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās ekonomiskajām sekām. Karš Ukrainā izraisīja strauju energoresursu cenu kāpumu, kas tieši ietekmēja būvmateriālu izmaksas. Vienlaikus Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi par procentu likmju paaugstināšanu būtiski sadārdzināja kredītus, liekot daudziem potenciālajiem pircējiem atlikt mājokļa iegādi un izraisot tirgus stagnāciju. Covid-19 pandēmijas laikā savukārt izkristalizējās mainīgās iedzīvotāju vajadzības – mājoklim bija jākļūst par daudzfunkcionālu telpu, kas apvieno darbu, atpūtu un ģimenes dzīvi, un šī tendence ir saglabājusies.
Nākamās desmitgades galvenais jautājums būs mājokļu pieejamība. Strādājot pieejamu mājokļu segmentā, nozares eksperti ikdienā saskaras ar realitāti, kas bieži vien ir daudz skarbāka par ekonomistu veidotajiem pieejamības indeksiem. Spilgts piemērs ir projekts Dreiliņos, kur 2018. gadā dzīvokļi maksāja divreiz lētāk nekā šobrīd. Šis fakts uzskatāmi demonstrē, cik strauji mainījušies nosacījumi gan pircējiem, gan attīstītājiem.
Mājokļu sadārdzinājums nav tikai Latvijas problēma; tas ir globāls izaicinājums. Pieredze no tādām valstīm kā Vācija, kas daudzējādā ziņā ir mums priekšā, liecina, ka plaisa starp tiem, kuri var atļauties jaunu mājokli, un tiem, kuri to nespēj, tikai pieaug. Mājokļi nekļūst lētāki, un tas rada nopietnus jautājumus par nākotni. Tādēļ mājokļu pieejamība vairs nav tikai nekustamo īpašumu nozares, bet gan plašāks demogrāfijas, darbaspēka piesaistes, reģionālās konkurētspējas un Rīgas un Pierīgas nākotnes politikas jautājums. Ir nepieciešams aktīvi domāt par to, kā risināt šo kompleksu problēmu.
Pēdējo gadu krīzes ir nepārprotami parādījušas, ka Latvijas iedzīvotāju spējām iegādāties jaunu mājokli ir savas robežas. Brīdī, kad procentu likmes sāka pieaugt, pieprasījums pēc jauniem mājokļiem strauji kritās, taču pamatvajadzība pēc mājvietas nekur nepazuda. Tas noveda pie situācijas, ka daudzi cilvēki bija spiesti meklēt alternatīvas novecojušos padomjlaika namos, kas bieži vien nav pienācīgi uzturēti un neatbilst mūsdienu prasībām par komfortu un energoefektivitāti. Lai jauns mājoklis Latvijā nekļūtu par privilēģiju, ir steidzami jāmeklē risinājumi, kas nodrošinātu tā pieejamību plašākam iedzīvotāju lokam.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
