Pazīstamais latviešu uzņēmējs un kādreizējais ēdināšanas giganta “Lido” īpašnieks Gunārs Ķirsons aģentūrai LETA paudis bažas par pārtikas piegādes platformu darbības modeli, uzsverot, ka tās patlaban paņem pārāk lielu daļu no uzcenojuma. Šāda prakse, pēc Ķirsona domām, rada būtisku slogu restorāniem un galu galā atspoguļojas uz patērētāju rēķina.
Runājot par tādu platformu kā “Bolt Food” un “Wolt” nosacījumiem, Ķirsons norāda, ka to piemērotās komisijas maksas ir ievērojamas. Lai gan šķiet, ka platformas gūst peļņu tieši no restorāniem, patiesībā galīgās izmaksas sedz klients, jo restorāni ir spiesti iekļaut šīs komisijas ēdienu cenā. Tas rada situāciju, kurā piegādātais ēdiens kļūst dārgāks nekā tad, ja tas tiktu iegādāts uz vietas.
Īpaši sarežģītā situācijā nonāk mazie restorāni un kafejnīcas. Kā skaidro Ķirsons, “ja esi mazs restorāns, tevi bieži vien “nospiež uz ceļiem”, un tu esi spiests piekrist viņu noteikumiem.” Atšķirībā no lielākiem uzņēmumiem, kuriem var būt lielāka svira sarunās un iespēja atteikties no pārāk augstām komisijām, mazajiem spēlētājiem šādas iespējas ir ierobežotas, liekot tiem pieņemt neizdevīgus nosacījumus, lai saglabātu klātbūtni tirgū.
Lai gan valstij ir grūti tieši iejaukties cenu politikā, Ķirsons uzsver, ka ir nepieciešama plašāka diskusija par šo jautājumu. Viņš ierosina rīkot seminārus, kopīgas sarunas un panākt nozares vienošanās, lai meklētu risinājumus un sakārtotu pašreizējo situāciju. Uzņēmējs norāda, ka kaut kādā veidā šī problemātika būtu jārisina, lai nodrošinātu godīgāku konkurenci un atbalstītu ēdināšanas nozari kopumā.
Vienlaikus Ķirsons atzīst, ka piegādes platformu ienākšana tirgū ir nesusi arī pozitīvu efektu. “Ja šo platformu nebūtu, iespējams, daudzi uzņēmumi nemaz nebūtu izdzīvojuši,” viņš piebilda. Tas akcentē platformu duālo dabu – tās ir gan izmaksu slogs, gan būtisks atbalsts uzņēmumiem, īpaši krīžu periodos, nodrošinot iespēju sasniegt klientus.
Papildus komisiju jautājumam, Ķirsons uzsver, ka valsts līmenī ir jāstrādā pie pakalpojumu kvalitātes un kopējā līmeņa uzlabošanas, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu un citām institūcijām. Viņš aicina ne tikai kritizēt, bet arī “sēsties pie viena galda” un konstruktīvi runāt par kvalitātes sistēmu, ko var uzlabot. Lai gan drošība, aizsardzība un ekonomika ir prioritātes, Ķirsons uzsver, ka arī šie nozares attīstības jautājumi nedrīkst palikt novārtā.
Atgādinām, ka Gunārs Ķirsons vairs nav “Lido” akcionārs pilnā apmērā. Igaunijas “Apollo Group” meitasuzņēmums “Treeland” 2025. gada sākumā palielināja līdzdalību “Lido” kapitālā līdz 96%, iegādājoties 21% akciju no Ķirsonam piederošās “K.E.Projekti”. Savukārt šī gada 31. martā “Apollo Group” kļuva par “Lido” vienīgo īpašnieku.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
