Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas nodokļu ieņēmumi sasniedza 5,065 miljardus eiro. Lai gan šis apjoms ir par 26,1 miljonu eiro jeb 0,5% mazāks, nekā tika sākotnēji plānots, kopējais nodokļu ieņēmumu līmenis ir par 237,1 miljonu eiro jeb 4,9% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kas norāda uz ekonomikas aktivitātes pieaugumu.
Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,802 miljardus eiro. Šeit novērojams neliels deficīts pret plānoto – par 35,8 miljoniem eiro jeb 0,7%. Tomēr, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem, kopbudžeta ieņēmumi ir būtiski pieauguši par 264,2 miljoniem eiro, kas veido 5,8% kāpumu.
Sadalījumā pa budžeta līmeņiem, valsts budžetā nodokļu ieņēmumi sasniedza 4,001 miljardu eiro, atpaliekot no plāna par 16,6 miljoniem eiro (0,4%). Pašvaldību budžetos nonākuši 801,4 miljoni eiro, kas ir par 19,2 miljoniem eiro jeb 2,3% mazāk nekā prognozēts. Pozitīvu tendenci uzrāda valsts fondēto pensiju shēma, kurā iekasēti 262,1 miljons eiro – tas ir par 9,7 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk nekā plānots, apliecinot stabilu pensiju sistēmas finansējumu.
Aplūkojot nodokļu veidus detalizētāk, lielāko daļu ieņēmumu veido sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas šogad sasniedza 1,926 miljardus eiro. Tomēr arī šajā pozīcijā ir neliels atpalikums no plāna par 0,4%. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir viens no veiksmes stāstiem, ar ieņēmumiem 1,37 miljardu eiro apmērā, kas par 4,7% pārsniedz plānoto. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi bija 841,1 miljons eiro, kas ir par 4,9% mazāk nekā plānots.
Akcīzes nodokļa kopējie ieņēmumi attiecīgajā periodā bija 429,8 miljoni eiro, kas ir par 0,6% mazāk nekā plānots. Detalizētāk aplūkojot, ieņēmumi no naftas produktiem (217,5 miljoni eiro) un dabasgāzes (21,4 miljoni eiro) pārsniedza plānoto attiecīgi par 1,8% un pat par iespaidīgiem 46,1%. Tomēr tabakas izstrādājumu (91,8 miljoni eiro), alkoholisko dzērienu (71,3 miljoni eiro) un alus (15 miljoni eiro) akcīzes nodokļa ieņēmumi atpalika no prognozēm.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) parādīja pozitīvu sniegumu, iekasējot 234 miljonus eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā plānots. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi sasniedza 119,6 miljonus eiro, atpaliekot no plāna par 2,9%. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis ar 44 miljoniem eiro arī atpalika par 3,8%. Īpaši jāizceļ dabas resursu nodoklis, kas piedzīvoja ievērojamu kritumu par 33,5% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu, sasniedzot 28,1 miljonu eiro. Muitas nodokļa ieņēmumi (23,2 miljoni eiro) nedaudz pārsniedza plānu (0,2% pieaugums), savukārt izložu un azartspēļu nodoklis (21,1 miljons eiro) atpalika par 2,7%. Vislielāko kritumu – par 44,2% mazāk nekā plānots – uzrādīja solidaritātes iemaksas, sasniedzot 17,3 miljonus eiro.
Kopumā šī gada pirmo četru mēnešu nodokļu ieņēmumu rezultāti ir ar jauktām tendencēm. Lai gan kopējais ieņēmumu apjoms ir pieaudzis salīdzinājumā ar pagājušo gadu, daudzas nodokļu pozīcijas joprojām atpaliek no plānotajām prognozēm, norādot uz nepieciešamību turpināt monitorēt ekonomisko situāciju un nodokļu administrēšanas efektivitāti, lai nodrošinātu stabilu budžeta izpildi gada griezumā.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
