Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis, viesojoties Rīgā, akcentējis kritisko nepieciešamību rūpīgi izvērtēt dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izmaksas un būtiski stiprināt tā uzraudzību. Sarunā ar Latvijas žurnālistiem komisārs uzsvēra, ka, lai gan visas projektā iesaistītās valstis saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, Latvija izceļas ar īpaši strauju izmaksu pieaugumu.
Dombrovskis norādīja, ka šis izmaksu kāpums nenozīmē, ka no ES puses ir strauji palielinājies projektam pieejamais finansējums. Tieši pretēji, viņa ieskatā, ir vitāli svarīgi analizēt katru izmaksu pozīciju un identificēt jomas, kurās iespējams tās samazināt. Šajā kontekstā komisārs pieminēja arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) iepriekšējo pieredzi, vadot parlamentāro izmeklēšanas komisiju par “Rail Baltica” projektu. Kariņa kunga dziļā izpratne par projekta niansēm un potenciālajām problemātiskajām jomām varētu sniegt vērtīgu ieskatu risinājumu atrašanā.
Vēl viens būtisks aspekts, ko akcentēja Dombrovskis, ir turpmākais ES finansējums. Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, sākot no 2028. gada, divkāršot finansējuma apjomu, kas pieejams Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (Connecting Europe Facility – CEF). Šī programma ir galvenais “Rail Baltica” projekta finansēšanas avots. Dombrovskis atzīmēja, ka finansējums no CEF tiek piesaistīts konkursa kārtībā, un “Rail Baltica” līdz šim to ir darījis ļoti veiksmīgi, kļūstot par vienu no lielākajiem šī instrumenta finansējuma saņēmējiem.
Komisārs pauda cerību, ka arī turpmākajos periodos “Rail Baltica” spēs efektīvi piesaistīt CEF līdzekļus, nodrošinot projekta turpināšanu un pabeigšanu. Tomēr viņš vēlreiz uzsvēra, ka panākumu pamatā būs stingra finanšu disciplīna un caurspīdīga izmaksu pārvaldība.
Runājot par projekta pabeigšanas termiņiem, kas pašlaik plānoti 2030. gadā, bet tiek apsvērta pagarināšana līdz 2035. gadam, Dombrovskis norādīja, ka jebkādas problēmas ar termiņu ievērošanu ir jārisina tiešā dialogā ar Eiropas Komisiju. Viņš atzina, ka šādi precedenti, kad lieli infrastruktūras projekti ES ietvaros saskaras ar termiņu vai budžeta pārsniegšanu, nav nekas jauns, un risinājumi parasti tiek atrasti.
Tikmēr AS “RB Rail” padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle jau iepriekš aģentūrai LETA paudis, ka jaunajai valdībai ir steidzami jāpieņem lēmumi attiecībā uz “Rail Baltica” finansēšanas plānu un projekta īstenošanas grafiku. Tas vēlreiz apliecina, ka projekta nākotne lielā mērā ir atkarīga no operatīviem un stratēģiskiem lēmumiem gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
