Latvijas sabiedrībā atkal uzvirmojušas diskusijas par valsts amatpersonu tēriņu pamatotību, uzmanības centrā nonākot premjerministres Evikas Siliņas (JV) rīcībai. Bijušais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis publiski izteicis asus pārmetumus par Siliņas un viņas padomnieces nepamatotu un dārgu Amsterdamas lidostas VIP zāles izmantošanu, kas valsts budžetam izmaksājusi iespaidīgus 4000 eiro.
Jānis Citskovskis, kurš ilgus gadus vadījis Valsts kanceleju un bija atbildīgs par valsts pārvaldes efektivitāti un finanšu disciplīnu, intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) uzsvēra, ka viņš un viņa kolēģi vienmēr ir stingri iestājušies par valsts līdzekļu taupīgu un pamatotu izmantošanu. Viņš atzina, ka bieži vien šie aicinājumi ierobežot nepamatotus tēriņus nav guvuši atsaucību no amatpersonu puses, radot vilšanos un liekot apšaubīt atsevišķu lēmumu pieņēmēju atbildības sajūtu.
Konkrētais gadījums, kas izraisījis Citskovska kritiku, saistīts ar premjeres Evikas Siliņas un viņas padomnieces vizīti Amsterdamas lidostā. Saskaņā ar Citskovska teikto, šī VIP zāles izmantošana bijusi pilnīgi nepamatota un neatbilst valsts budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas principiem. Lai gan precīzi apstākļi, kas lika premjerei izvēlēties VIP pakalpojumus, netiek detalizēti atklāti, Citskovskis norāda, ka bieži vien šādas izvēles tiek veiktas bez reālas nepieciešamības, vadoties pēc personīgām ērtībām, nevis valsts interesēm.
Summa – 4000 eiro par, iespējams, dažām stundām lidostas VIP zālē – ir ievērojama un rada pamatotus jautājumus par to, vai šādi tēriņi ir attaisnojami laikā, kad valsts saskaras ar dažādām finansiālām grūtībām un sabiedrība sagaida maksimālu taupību no valsts pārvaldes. Šādas ziņas neizbēgami veicina sabiedrības neuzticību un cinismu pret politiķiem, kuri aicina iedzīvotājus taupīt, bet paši, šķiet, nevilcinās izmantot dārgus pakalpojumus par nodokļu maksātāju naudu.
Citskovska paustā kritika nav tikai vērsta pret vienu konkrētu personu vai notikumu, bet gan atspoguļo plašāku problēmu ar valsts amatpersonu izdevumu kultūru. Ilggadējā pieredze Valsts kancelejā viņam ļāvusi novērot sistēmiskas nepilnības, kurās nereti tiek ignorēti fiskālās disciplīnas principi. Lai gan dažos gadījumos VIP pakalpojumu izmantošana var būt pamatota ar drošības apsvērumiem vai ļoti saspringtu grafiku, ir būtiski skaidri definēt šādus kritērijus un nodrošināt caurspīdīgumu, lai novērstu spekulācijas un nepamatotu tēriņu praksi.
Šis incidents uzsver nepieciešamību pēc stingrākas kontroles un atbildības valsts amatpersonu tēriņu jomā. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek izmantota tās nauda, un sagaidīt, ka valsts vadošās personas rādīs piemēru taupībā un atbildībā. Valsts kancelejas un citu uzraudzības institūciju uzdevums ir ne tikai konstatēt pārkāpumus, bet arī aktīvi strādāt pie tā, lai šādas situācijas nākotnē vairs neatkārtotos, stiprinot uzticību valsts pārvaldei un nodrošinot efektīvu valsts līdzekļu izmantošanu.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
