Nesenais drona incidents Rēzeknē, kur bezpilota lidaparāts avarēja Komunālajā ielā netālu no naftas bāzes, ir izraisījis plašas diskusijas un jautājumus par valsts drošību un mūsdienu tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem. Šīs avārijas apstākļus komentējis Jānis Garisons, jūras dronu ražošanas uzņēmuma “NEWT21” valdes priekšsēdētājs un bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, sniedzot intriģējošu skaidrojumu par iespējamo notikušā iemeslu.
Pēc Garisona paustā aģentūrai LETA, pastāv nopietna iespēja, ka avarējušais drons Rēzeknes naftas bāzi varēja uzskatīt par savu mērķi, tomēr tas noticis pārpratuma dēļ. Eksperts uzsver, ka bezpilota lidaparātus var efektīvi ietekmēt ar signālu slāpēšanu jeb t.s. “jamming” tehnoloģijām. Šāda slāpēšana var attiekties gan uz drona sakaru kanāliem, gan uz Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) signāliem, kas ir vitāli svarīgi precīzai navigācijai un mērķa noteikšanai.
Kad drona GPS signāls tiek traucēts vai pilnībā nomākts, tas zaudē spēju precīzi noteikt savu atrašanās vietu un orientēties telpā. Līdzīgi, ja tiek nomākti sakaru signāli, operators zaudē kontroli pār dronu, un tas var sākt darboties autonomi, balstoties uz pēdējiem saņemtajiem norādījumiem vai iepriekš ieprogrammētu maršrutu. Šādos apstākļos drona navigācijas sistēmas var kļūdaini interpretēt apkārtējo vidi vai pat automātiski izvēlēties kādu no tuvumā esošajiem objektiem kā potenciālu “mērķi”, jo nespēj precīzi izpildīt sākotnējo uzdevumu vai atgriezties bāzē.
Jānis Garisons, kura pieredze ietver gan valsts drošības, gan militārās aizsardzības jomas, kā arī pašreizējais darbs ar modernām bezpilota tehnoloģijām, piešķir viņa vārdiem īpašu svaru. Viņa analīze norāda uz to, ka incidents Rēzeknē varētu nebūt tīši vērsts uz naftas bāzi, bet drīzāk sekas mēģinājumiem traucēt drona darbību. Šāda situācija akcentē nepieciešamību pēc pastāvīgas modrības un efektīviem pretlīdzekļiem pret bezpilota lidaparātu radītajiem draudiem, īpaši valstīs, kas atrodas ģeopolitiski saspringtos reģionos.
Latvijas un citu robežvalstu pieredze liecina, ka bezpilota lidaparātu izmantošana, gan legāla, gan nelegāla, kļūst arvien izplatītāka. Tāpēc ir kritiski svarīgi attīstīt un ieviest tehnoloģijas, kas spēj ne tikai atklāt un identificēt dronus, bet arī efektīvi neitralizēt to darbību, samazinot iespējamos riskus kritiskajai infrastruktūrai. Rēzeknes incidents kalpo kā atgādinājums par pastāvīgajiem drošības izaicinājumiem un nepieciešamību nepārtraukti stiprināt valsts aizsardzības spējas pret jauniem un mainīgiem draudiem.