Latvijas nebanku kreditētāju sektors un asociācija “Fintech Latvija” ir nosūtījuši steidzamu vēstuli Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS), aicinot apturēt pašlaik virzīto licencēto patērētāju kreditētāju uzraudzības reformu. Nozares pārstāvji uzsver nepieciešamību veikt pilnvērtīgu reformas ietekmes izvērtējumu un uzsākt dialogu ar iesaistītajām pusēm, pirms tiek pieņemti turpmāki lēmumi.
Vēstule premjeram saistīta ar Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu pakotni. Tā paredz būtisku pārmaiņu – licencēto nebanku kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības funkciju nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Latvijas Bankai.
Nozares pārstāvji apliecina, ka pilnībā atbalsta reformas deklarētos mērķus: samazināt uzraudzības dublēšanos, nepalielināt administratīvo slogu, stiprināt patērētāju aizsardzību un pilnībā ieviest “Moneyval” rekomendācijas. “Tie ir pareizi un atbalstāmi mērķi,” teikts vēstulē. Tomēr, iepazīstoties ar reformas saturu, asociācija pauž pamatotas šaubas par to, vai pašreizējā pakotne šos mērķus spēs sasniegt. Gluži pretēji, nozares ieskatā, likumprojekti ne tikai nesasniedz šos mērķus, bet vienlaikus rada vairākus būtiskus riskus gan kreditēšanas nozarei, gan patērētājiem.
Nebanku kreditētāji un “Fintech Latvija” aicina nekavējoties pārtraukt likumprojektu pakotnes virzību Saeimā. Tā vietā tiek ierosināts atgriezties pie pamatjautājuma – vai šāda uzrauga maiņa Latvijai vispār ir nepieciešama, lai sasniegtu minētos mērķus. Vēstules autori uzskata, ka reforma virzīta bez pietiekama ietekmes izvērtējuma vai arī ignorējot iespējamos negatīvos efektus.
Viens no galvenajiem argumentiem pret reformas virzību ir atziņa, ka “Moneyval” nepieprasa uzrauga maiņu. Lai gan publiskajā telpā tiek uzsvērts, ka reforma ir pēdējais solis “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā, nozare norāda, ka ziņojumā konstatētā iestāžu funkciju dublēšanās patiesībā pastāv starp PTAC un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Šī dublēšanās attiecas uz uzņēmumiem, kas papildus patērētāju kreditēšanai sniedz pakalpojumus arī juridiskajām personām. Nozares ieskatā, šo problēmu var atrisināt, sakārtojot kompetenču dalījumu starp PTAC un VID, nevis mainot uzraudzības iestādi veidā, kas potenciāli apdraud PTAC turpmāko kvalitatīvo darbu.
Vēstulē arī uzsvērts, ka pašreizējā reforma nerisina būtisku problēmu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu (AML) un sankciju atbilstību. Valsts dati, kas bankām ir pieejami bez maksas, nebanku kreditētājiem joprojām būs jāiegādājas. Turklāt reformas pakotne nepiedāvā veikt atbilstošus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tas rada reālu risku, ka nozares darbība kļūs lēnāka un mazāk konkurētspējīga.
Nebanku kreditēšanas nozare Latvijā ir viena no digitalizētākajām finanšu pakalpojumu nozarēm, kur procesi ir augsti automatizēti. Vēstulē netieši norādīts, ka nepārdomātas pārmaiņas varētu kavēt šo progresu un efektivitāti, galu galā kaitējot gan nozarei, gan tās klientiem.