Latvijas premjers Kulbergs aicina Baltijas valstis izveidot spēcīgu pretdronu vienību, balstoties uz Ukrainas pieredzi

Pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) premjerministru sanāksmes Tallinā, Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) nācis klajā ar paziņojumu par steidzamu nepieciešamību izveidot pirmo specializēto pretdronu vienību Baltijas un citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju. Šis aicinājums izskanējis, ņemot vērā pieaugošos drošības izaicinājumus un Ukrainas karā gūto pieredzi.

Andris Kulbergs uzsvēra, ka nesenais sadarbības līgums starp Latviju un Ukrainu dronu jomā ir vēsturisks solis. Viņš atsaucās uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pausto, ka iespaidīgi 93% no Krievijas spēkiem, kas ik mēnesi tiek iznīcināti, tiek neitralizēti, izmantojot bezpilota lidaparātus. Šī statistika nepārprotami demonstrē dronu izšķirošo lomu mūsdienu militārajās operācijās un nepieciešamību attīstīt efektīvus pretpasākumus.

“Tātad mums Latvijā un Baltijas valstīs, kā arī valstīs, kas robežojas ar agresoru, ir jāizveido pirmā pretdronu vienība,” sprieda Latvijas premjers. Viņš norādīja, ka šis jautājums tika aktīvi pārrunāts arī NB8 sanāksmē. Kulbergs uzsvēra, ka mūsu gaisa telpas aizsardzība ir prioritāte, un neviens cits nav guvis tik vērtīgu pieredzi šajā jomā kā Ukraina. Viņš izcēla Ukrainas bruņoto spēku un iedzīvotāju neizmērojamo drosmi un varonību, kas šobrīd kalpo par Eiropas drošības vairogu.

Valstu vadītāji sanāksmē vienojās, ka Eiropai ir daudz ko mācīties no Ukrainas pieredzes bezpilotu sistēmu un pretgaisa aizsardzības kontekstā. Tas ietver jaunāko tehnoloģiju un zināšanu pārņemšanu, lai stiprinātu reģionālo drošību. Saskaņā ar parakstīto vienošanos, Ukraina ir apņēmusies sniegt atbalstu ekspertīzes pārnesē, daloties ar savu unikālo militāro un civilo pieredzi.

Papildus dronu jautājumam, Kulbergs NB8 sanāksmē vērsa uzmanību arī uz nepieciešamību pastiprināt pasākumus pret tā dēvēto Krievijas “ēnu floti” Baltijas jūras reģionā. Šī flote ne tikai nodrošina ievērojamus ieņēmumus agresorvalsts ekonomikai un kara finansēšanai, bet arī rada arvien lielākus drošības un vides riskus visam reģionam.

NB8 valstu – Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – līderu ikgadējās sanāksmes uzmanības centrā bija sadarbība drošības un aizsardzības jomā, aizsardzības industrijas attīstība, nepārtraukts atbalsts Ukrainai, kā arī konkurētspējas veicināšanas un mākslīgā intelekta attīstības jautājumi. Sanāksmes noslēgumā tika pieņemts kopīgs paziņojums un deklarācija par pastiprinātu sadarbību drošības un aizsardzības jomā starp NB8 valstīm un Ukrainu, apliecinot reģiona apņemšanos kolektīvi stiprināt savas aizsardzības spējas.