Latvijas nebanku kreditēšanas sektora pārstāvji, tostarp nozares vadošie uzņēmumi un asociācija “Fintech Latvija”, ir nosūtījuši oficiālu vēstuli Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS), aicinot steidzami apturēt pašreizējā redakcijā virzīto licencēto patērētāju kreditētāju uzraudzības reformu. Nozares ieskatā, pirms jebkādu turpmāku lēmumu pieņemšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu un visaptverošu reformas ietekmes izvērtējumu, kā arī uzsākt konstruktīvu dialogu ar nozari.
Minētā reforma, ko virza Finanšu ministrija (FM), paredz būtisku izmaiņu – licencēto nebanku kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības funkciju nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Latvijas Bankai. Šis priekšlikums ir radījis plašas diskusijas un izraisījis nozares pārstāvju satraukumu.
Lai gan vēstules autori atzīst un pilnībā atbalsta reformas deklarētos mērķus – samazināt uzraudzības dublēšanos, nepalielināt administratīvo slogu, stiprināt patērētāju aizsardzību un pilnībā ieviest starptautiskās “Moneyval” rekomendācijas –, viņi norāda, ka pastāv pamatotas šaubas par to, vai šī pakotne tās pašreizējā formā spēs patiešām sasniegt izvirzītos mērķus. Nozares ieskatā, tā ne tikai nesasniedz šos mērķus, bet vienlaikus rada vairākus būtiskus riskus gan pašai nozarei, gan patērētājiem.
Nebanku kreditētāji un “Fintech Latvija” asociācija aicina Saeimu neturpināt šīs likumprojektu pakotnes virzību, bet gan atgriezties pie pamatjautājuma – vai šāda uzrauga maiņa Latvijai vispār ir nepieciešama, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Vēstules autori uzskata, ka pašreizējā reforma ir virzīta bez pietiekama un objektīva ietekmes izvērtējuma, vai arī apzināti ignorējot iespējamos negatīvos efektus.
Viens no galvenajiem argumentiem pret reformas virzību ir tas, ka “Moneyval” ziņojums tieši neprasa uzraudzības iestādes maiņu. Lai gan publiskajā komunikācijā bieži tiek uzsvērts, ka šī reforma ir pēdējais solis “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā, nozares pārstāvji norāda, ka ziņojumā konstatētā iestāžu funkciju dublēšanās patiesībā pastāv starp PTAC un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas papildus patērētāju kreditēšanai sniedz pakalpojumus arī juridiskām personām. Šo problēmu varot efektīvi novērst, precizējot kompetenču dalījumu starp PTAC un VID, nevis mainot uzraudzības iestādi veidā, kas potenciāli apdraudētu turpmāku kvalitatīvu PTAC darbu.
Turklāt vēstules autori uzsver, ka reforma nerisina vēl vienu būtisku problēmu: finanšu noziegumu novēršanai (AML) un sankciju atbilstībai nepieciešamie valsts dati, kas bankām ir pieejami bez maksas, nebanku kreditētājiem joprojām būs jāiegādājas. Šāda pieeja rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un palielina administratīvo slogu. Pastāv arī risks, ka reformas pakotne nepiedāvā atbilstošus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas varētu padarīt nozares darbību lēnāku un mazāk konkurētspējīgu starptautiskā mērogā.
Nebanku kreditēšanas nozare Latvijā ir viena no digitalizētākajām finanšu pakalpojumu nozarēm, kur procesi ir augsti automatizēti. Nepārdomāta reforma varētu bremzēt šo attīstību un samazināt pakalpojumu pieejamību patērētājiem. Tāpēc nozare aicina uz atklātu dialogu un rūpīgu analīzi, lai panāktu ilgtspējīgu risinājumu, kas patiešām stiprinātu uzraudzību un patērētāju tiesības, nevis radītu jaunus šķēršļus un riskus.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
