Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir izvirzījusi skaidru prasību viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (JV) – trīs nedēļu laikā sagatavot un iesniegt konkrētu rīcības plānu valsts digitālo projektu pārvaldības sistēmas uzlabošanai. Šis ultimāts seko Eiropas Prokuratūras (EPPO) izmeklētāju atklājumiem par potenciāliem pārkāpumiem vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmās, kas izgaismojuši nopietnas nepilnības valsts pārvaldes spējā efektīvi vadīt un īstenot digitālos projektus. Premjere par savu lēmumu paziņoja sociālajā tīklā “X” (agrāk “Twitter”), uzsverot situācijas steidzamību un kritisko nozīmi.
Mūsdienu valsts pārvaldībā digitālie projekti ir kļuvuši par mugurkaulu efektīvai valsts funkcionēšanai, sākot no iedzīvotāju datu apstrādes un publisko pakalpojumu sniegšanas līdz pat nacionālās drošības un vēlēšanu procesu nodrošināšanai. Jebkuras nepilnības vai pārvaldības trūkumi šajā jomā var radīt ne tikai ievērojamus finansiālus zaudējumus, bet arī apdraudēt iedzīvotāju uzticību valstij un tās spējai nodrošināt caurspīdīgu un godīgu pārvaldību. Eiropas Prokuratūras konstatētie pārkāpumi vēlēšanu IT sistēmās ir satraucošs signāls, kas liek nekavējoties pievērst uzmanību visaptverošai digitālo projektu pārvaldības revīzijai un būtiskām pārmaiņām.
Ministra Raimonda Čudara vadītā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir tieši atbildīga par valsts digitālās transformācijas virzību un efektīvu digitālo risinājumu ieviešanu. Tādēļ premjeres prasība ir loģiska un adresēta tieši tam, kuram ir vislielākā ietekme šīs jomas sakārtošanā. Čudaram tagad ir jāpierāda spēja ātri reaģēt un piedāvāt ne tikai kosmētiskus labojumus, bet gan fundamentālas izmaiņas, kas nodrošinātu valsts digitālo projektu veiksmīgu īstenošanu no idejas līdz pabeigšanai, ievērojot augstākos kvalitātes, drošības un caurspīdīguma standartus.
Rīcības plāmam jāietver konkrēti soļi, kā uzlabot projektu plānošanu, resursu piešķiršanu, risku pārvaldību un uzraudzību. Būtiski ir arī definēt skaidrus atbildības mehānismus un nodrošināt regulāru atskaitīšanos par projektu progresu. Varbūt pat nepieciešams pārskatīt esošos normatīvos aktus un izveidot jaunu metodiku, kas ļautu efektīvāk un drošāk pārvaldīt liela mēroga digitālos projektus, īpaši tos, kas skar kritiskās valsts infrastruktūras un pakalpojumus. Tas ietver arī nepieciešamību stiprināt kompetences valsts pārvaldē un nodrošināt, ka projektu vadībā iesaistītie speciālisti ir atbilstoši apmācīti un kvalificēti.
Šīs prasības ir ne tikai atbilde uz konkrētiem konstatētajiem pārkāpumiem, bet arī daļa no plašākas centienu programmas, lai veidotu modernu, efektīvu un uzticamu valsts pārvaldi. Caurspīdīga un efektīva digitālo projektu pārvaldība ir pamats, lai Latvija varētu veiksmīgi virzīties uz priekšu digitālās attīstības jomā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas sabiedrības labā un nodrošinot, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota racionāli un ar maksimālu atdevi. Premjeres stingrā nostāja signalizē par apņēmību risināt šo problēmu augstākajā līmenī un nodrošināt, ka līdzīgi incidenti nākotnē tiek novērsti.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
