Lieldienu pamiers Ukrainā, kas tika izsludināts ar mērķi sniegt vismaz īslaicīgu atelpu no nepārtrauktajām kaujām un dot iespēju civiliedzīvotājiem atvieglot savu situāciju svētku laikā, ir oficiāli beidzies. Diemžēl, tāpat kā vairāki iepriekšējie mēģinājumi panākt uguns pārtraukšanu, arī šis pamiers noslēdzies ar abpusējām apsūdzībām par tā pārkāpšanu, atkal apliecinot dziļo uzticības trūkumu un konflikta sarežģītību.
Sākotnējās cerības uz mierīgām Lieldienām tika ātri izgaisinātas. Gan Ukrainas, gan Krievijas puse nekavējoties ziņoja par pretējās puses veiktajām apšaudēm un uzbrukumiem, tādējādi vēlreiz parādot, ka pat svētku laiks nespēj apturēt karadarbību. Kijiva jo īpaši uzsvēra, ka Krievijas spēki turpināja apšaudīt Ukrainas pilsētas un pozīcijas, neievērojot pašu izsludināto uguns pārtraukšanu. Šādas darbības, pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, liecina par Maskavas cinismu un nespēju vai nevēlēšanos ievērot pat elementāras humanitārās normas.
Krievijas puse savukārt apsūdzēja Ukrainu provokācijās un pamiera noteikumu ignorēšanā, apgalvojot, ka Ukrainas spēki veikuši apšaudes un mēģinājuši uzbrukt Krievijas pozīcijām. Šāda savstarpēja vainošana nav nekas jauns un ir kļuvusi par ierastu parādību katra pamiera izgāšanās gadījumā, tādējādi apgrūtinot objektīvu situācijas novērtējumu no malas.
Šis Lieldienu pamiera liktenis diemžēl atkārto iepriekšējo gadu pieredzi. Kopš konflikta sākuma ir bijuši vairāki mēģinājumi panākt uguns pārtraukšanu – sākot no Minskas vienošanām un beidzot ar dažādiem humānajiem pamieriem, kuru mērķis bija nodrošināt civiliedzīvotāju evakuāciju vai humānās palīdzības piegādi. Lielākā daļa no šiem mēģinājumiem ir beigušies ar līdzīgu scenāriju: īss klusums, kam seko apsūdzības par pārkāpumiem un atjaunoti uzbrukumi. Šī atkārtotā tendence liecina par dziļu uzticības krīzi starp konfliktējošajām pusēm un to, ka pamiers tiek izmantots nevis kā solis uz mieru, bet drīzāk kā taktiska pauze vai informācijas kara elements.
Pamiera izgāšanās tieši ietekmē civiliedzīvotājus. Tiem, kas atrodas frontes līnijas tuvumā vai aplenktajās teritorijās, katrs pamiers sniedz mazu cerību uz atelpu, iespēju saņemt palīdzību vai evakuēties. Taču, kad pamiers tiek pārkāpts, šīs cerības tiek sagrautas, un cilvēki atkal nonāk nepārtrauktu apšaužu un briesmu zonā. Tas arī apgrūtina starptautisko humāno organizāciju darbu, padarot bīstamu un sarežģītu palīdzības sniegšanu.
Starptautiskā sabiedrība ar bažām vēro šo situāciju, jo katrs izgāzies pamiers mazina cerības uz diplomātisku risinājumu un pagarina konfliktu. Tas arī liek apšaubīt pušu patieso apņemšanos ievērot starptautiskās normas un vienošanās. Kamēr Lieldienu pamiers ir beidzies un kaujas turpinās, ir skaidrs, ka pat svētku laiks nespēja apturēt karadarbību. Tas uzsver konflikta sarežģītību un nepieciešamību pēc patiesas apņemšanās no visām pusēm, lai panāktu ilgstošu mieru Ukrainā, nevis tikai īslaicīgus uguns pārtraukšanas mēģinājumus, kas beidzas ar savstarpējām apsūdzībām un turpina civiliedzīvotāju ciešanas.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
