Latvijas lauksaimniecības nozare pēdējos gados ir demonstrējusi spēcīgu izaugsmi, kļūstot par vienu no aktīvākajām sfērām uzņēmumu kreditēšanā. Banku finansējuma apjoms šajā sektorā nepārtraukti pieaug, liecinot par nozares stabilitāti un attīstības potenciālu. Eksperti uzsver, ka veiksmes pamatā ir ne tikai pašu lauksaimnieku uzņēmība, bet arī atbildīga finanšu vadība un efektīva sadarbība ar bankām. Šīs tēmas tika plaši apspriestas “Finanšu nozares asociācijas” (FNA) un biedrības “Zemnieku saeima” rīkotajā seminārā “Reāli stāsti, praktiski padomi: lauksaimnieki un bankas vienotā diskusijā”.
Seminārā prezentētie dati apstiprina lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares vadošo lomu valsts ekonomikā. Tā ir viena no visvairāk kreditētajām nozarēm, un kredītportfeļa kvalitāte ir iespaidīga – 92% aktīvo kredītlīgumu tiek pildīti bez maksājumu kavējumiem. Šis rādītājs liecina par lauksaimnieku spēju un vēlmi pildīt savas saistības, kas ir pamats uzticamai sadarbībai ar finanšu iestādēm.
Ģirts Priede, FNA Kreditēšanas komitejas pārstāvis un “SEB banka” Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas apakšjomas vadītājs, norādīja, ka bankas ir gatavas kreditēt lauksaimniecību. Tomēr galvenais jautājums ir par to, cik kvalitatīvi uzņēmums spēj pamatot savu projektu. Veiksmīgas finansējuma piesaistes atslēga slēpjas stabilā naudas plūsmā, skaidri definētos investīciju mērķos, finanšu disciplīnā, labā kredītvēsturē, pašu ieguldījumā un spējā efektīvi plānot riskus. Bankas meklē partnerus, kas spēj demonstrēt ne tikai ambiciozas idejas, bet arī stingru pamatu to īstenošanai.
Īpaša uzmanība diskusijās tika veltīta finanšu datu kvalitātei. “Kredītu informācijas biroja” apkopotā informācija atklāj būtisku atšķirību starp uzņēmumiem, kas sagatavo regulārus gada pārskatus, un tiem, kas to nedara. Uzņēmumi ar strukturētu finanšu informāciju vidēji saņem vairākas reizes lielāku finansējumu. Piemēram, saimniecības ar apgrozījumu līdz vienam miljonam eiro, kuras iesniedz gada pārskatus, 2025. gadā vidēji piesaistīja gandrīz 195 tūkstošus eiro lielus kredītus. Savukārt tiem, kam gada pārskati nebija, vidējais finansējuma apjoms bija tikai 67 tūkstoši eiro.
Jānis Timermanis, “Kredītu informācijas biroja” valdes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka šie dati nepārprotami apliecina: bankas finansē ne tikai idejas, bet arī spēju tās pamatot ar ticamiem un kvalitatīviem finanšu datiem. Caurspīdīgums un precizitāte finanšu pārskatos rada uzticību un atver durvis lielākam investīciju kapitālam.
Praktiskajā pieredzē dalījās arī Jānis Pastars no SIA “Pērles”, kura saimniecība pēdējo desmit gadu laikā ir iespaidīgi paplašinājusies – no 250 līdz 750 hektāriem, un ganāmpulks pieckāršojies. Viņš akcentēja, ka veiksmīgas sadarbības ar banku pamatā ir reālistiski biznesa plāni, rentabla pamatdarbība un, pats galvenais, atklāta un godīga komunikācija, īpaši grūtos brīžos. Spēja atklāti runāt par izaicinājumiem un meklēt risinājumus kopā ar banku ir izšķiroša ilgtermiņa partnerībā.
Kopumā lauksaimniecības nozares kreditēšanas pieaugums ir pozitīva tendence, kas liecina par nozares vitalitāti un potenciālu. Lai šī izaugsme turpinātos, lauksaimniekiem ir būtiski pievērst uzmanību finanšu plānošanai, sagatavot kvalitatīvus pārskatus un uzturēt atklātu dialogu ar saviem finanšu partneriem. Šādi rīkojoties, iespējas piesaistīt nepieciešamo finansējumu attīstībai būs ievērojami lielākas.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
