Pēdējā laikā sarunas par mākslīgo intelektu (MI) arvien biežāk pavada jautājums, kas satrauc gan jaunos speciālistus, gan viņu vecākus un izglītotājus: vai MI attīstība nozīmēs to, ka jaunajiem darba tirgus dalībniekiem vairs nebūs vietas? Šīs bažas ir pamatotas, jo tehnoloģijas attīstās strauji un maina darba tirgus ainavu neatgriezeniski. Tomēr Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) podkāstā “Superspēja” eksperti nāk klajā ar mierinošiem un vienlaikus brīdinošiem secinājumiem: pārmaiņas, protams, būs milzīgas, taču tas nenozīmē, ka cilvēka loma kļūs nevajadzīga. Drīzāk tas prasīs pielāgošanos un jaunu prasmju apguvi.
Viens no galvenajiem aspektiem, ko eksperti uzsver, ir tas, ka visvairāk automatizācijas riskam pakļauti tieši junioru līmeņa darbi. Šīs pozīcijas bieži vien ietver atkārtojošus, rutīnas uzdevumus, kurus mākslīgais intelekts un robotika spēj veikt ātrāk, precīzāk un efektīvāk. Piemēram, datu ievade, vienkāršu dokumentu sagatavošana, pamata klientu atbalsta funkcijas vai pat sākotnējā kodu rakstīšana – tās ir jomas, kur MI jau šobrīd spēj aizstāt cilvēka darbu. Kāds no podkāsta ekspertiem atzīst: “Junioriem darba tirgū šobrīd ir traki,” jo viņiem ir grūtāk konkurēt ar MI efektivitāti uzdevumos, kas neprasa sarežģītu lēmumu pieņemšanu vai augstu radošumu.
Tomēr šī situācija nav jāuztver kā bezcerīga. Eksperti norāda, ka MI attīstība radīs arī jaunas darba vietas un transformēs esošās, nevis tās pilnībā iznīcinās. Cilvēka unikālās spējas – kritiskā domāšana, radošums, emocionālā inteliģence, kompleksu problēmu risināšana, starppersonu komunikācija un stratēģiskā plānošana – paliks neaizstājamas. Mākslīgais intelekts ir rīks, kas var palīdzēt optimizēt darba procesus, atbrīvojot cilvēkus no monotoniem uzdevumiem, lai viņi varētu koncentrēties uz augstākas vērtības radīšanu.
Lai jaunieši būtu veiksmīgi nākotnes darba tirgū, ir būtiski apzināties šīs pārmaiņas un proaktīvi tām sagatavoties. Tas nozīmē nepārtrauktu mācīšanos un prasmju pilnveidošanu. Ieteicams koncentrēties uz digitālo prasmju apguvi, izpratni par MI un tā pielietojumu, kā arī attīstīt tās “mīkstās prasmes”, kurās MI nespēj konkurēt. Spēja pielāgoties, apgūt jaunas tehnoloģijas un strādāt kopā ar MI rīkiem būs izšķiroša.
Turklāt ir svarīgi veidot starpdisciplināras zināšanas. Darba tirgū arvien vairāk tiks novērtēti speciālisti, kas spēj apvienot tehniskās zināšanas ar izpratni par biznesa procesiem, cilvēku psiholoģiju vai radošajām industrijām. Piemēram, MI ētikas speciālisti, datu zinātnieki ar spēcīgām komunikācijas prasmēm vai radošie dizaineri, kas prot izmantot MI rīkus savā darbā, būs ļoti pieprasīti.
Noslēgumā, lai gan mākslīgais intelekts rada izaicinājumus, īpaši junioru līmeņa darbiem, tas vienlaikus paver plašas iespējas tiem, kas ir gatavi mācīties un pielāgoties. Jauniešiem ir jābūt vērīgiem pret tirgus tendencēm, jāiegulda savā izglītībā un jāmācās izmantot MI kā sabiedroto, nevis ienaidnieku. Cilvēka un MI sadarbība ir nākotnes atslēga, kas var veicināt inovācijas un radīt labākas darba vietas.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
